Populārzinātnisks raksts

2011.gada janvārī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā (LU MII) tika uzsākts ERAF projekts “Procesu pārvaldības programmsistēmu būves tehnoloģija un tās atbalsta rīki”. Projekts drīz beigsies – 2013.gada decembrī, un tā vispārīgais mērķis ir uzņēmumu un valsts iestāžu darba produktivitātes palielināšana, ieviešot to specifiskajām vajadzībām pielāgotas mūsdienīgas procesu pārvaldības programmsistēmas. Projekta ietvaros ir radīta tehnoloģija un tās atbalsta rīki (platforma), kas ļauj ātri un efektīvi šādas pielāgotas programmsistēmas iegūt. Projekta rezultātā izstrādātā tehnoloģija un programmatūra būs publiski pieejama bez atlīdzības.

Problēma

Latvijas IT pakalpojumu tirgū pastāv pieprasījums pēc valsts iestāžu un uzņēmumu specifiskām vajadzībām pielāgotām (“domēnspecifiskām”) procesu pārvaldības programmsistēmām. Potenciālie pasūtītāji ir valsts iestādes un praktiski visu nozaru uzņēmumi, izņemot pašus mazākos. Vairāki Latvijas IT uzņēmumi nodarbojas ar šādu programmsistēmu izstrādi.

Domēnspecifiskas procesu pārvaldības programmsistēmas ir tautsaimniecībā ļoti efektīvs datorsistēmu veids. Tajās tiek lietota konkrētajām priekšmetu apgabalam specifiska (domēnspecifiska) grafiska procesu definēšanas valoda, kas ļauj saprotamā formā aprakstīt iestādes procesus. Šāda sistēma nodrošina arī procesu piesaisti iestādes informatīvajai sistēmai. Procesi parasti ir loģiski sarežģīti, un to izpildes laikā lietotājam ir nepieciešama informācija ne tikai par konkrēto izpildāmo procesa soli, bet arī par visu procesa izpildes vēsturi. Domēnspecifisku sistēmu potenciālie lietotāji ir vidēji lielie uzņēmumi (50-249 strādājošie) un valsts iestādes. Šobrīd tāda veida sistēmas Latvijā ir vēl maz izplatītas un nepilnīgas.

Izstrādes problēmas

Procesu pārvaldības programmsistēma sastāv no divām galvenajām komponentēm – procesu definēšanas daļas, ko veic biznesa analītiķi, un procesu izpildes daļas (ar monitoringa iespējām), ko izmanto plašāks darbinieku loks.

Tā kā sistēmai ir jāatbalsta konkrēta domēnspecifiska procesu definēšanas valoda, tad sistēmas pasūtītājam nav iespējams iegādāties gatavu sistēmu, un ir jāveic vai nu programmsistēmas individuāla izstrāde vai universālas programmsistēmas pielāgojums.

Eksistē tradicionālas tehnoloģijas, kas ļauj būvēt sarežģītas programmsistēmas, tai skaitā arī procesu pārvaldības programmsistēmas. Šīs tehnoloģijas balstās uz augsta līmeņa programmēšanas valodām un universālām programmu bibliotēkām. Procesu pārvaldības programmsistēmai ir jānodrošina lietotājam draudzīga grafiska saskarne, kas realizē konkrēto procesu definēšanas valodu, un jāparedz šīs valodas izmaiņas sistēmas izstrādes gaitā. Sistēmai ir jānodrošina modelēto procesu transformācija uz izpildes vidi, kā arī pati izpildes vide un izpildāmo procesu monitorings. Latvijas IT uzņēmumos šīs tradicionālās tehnoloģijas tiek izmantotas, taču to darbietilpības un tehniskās sarežģītības dēļ realizēto procesu pārvaldības programmsistēmu skaits ir neliels un tās ir nepilnīgas.

Otrs tehnoloģiju veids ir sistēmas, kas orientētas uz darba plūsmu vadību, tās var lietot arī procesu pārvaldības programmsistēmu būvē, taču tām ir nopietni trūkumi. Pirmkārt, universālās tehnoloģijas kopā ar rīkiem (IBM WBI un FileNet, Oracle Process Manager, TIBCO iProcess Suite) ir ļoti dārgas, vai, ja lētas vai brīvā kodā (BizAgi, INTALIO Enterprise, ProcessMaker) – tad nepilnīgas. Otrkārt, arī universālās tehnoloģijas nosedz tikai daļu no procesu pārvaldības reālajām vajadzībām, tās pamatā orientējas tikai uz „dokumentu apstrādes konveijeru”. Treškārt, to apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Un beidzot, esošajās universālajās sistēmās procesus aprakstošā valoda ir fiksēta un nav pielāgojama. Taču reālos lietojumos ir vajadzīgas pielāgojamas modelēšanas un monitoringa valodas.

Secinājums

Šobrīd pasaulē netiek piedāvāts universāls risinājums specifiskām vajadzībām pielāgotu procesu pārvaldības programmsistēmu ātrai un efektīvai būvei. Projekta ietvaros šāds universāls risinājums ir izstrādāts.

Piedāvātai problēmas risinājums

Sistēmu būves jomā šobrīd pasaulē notiek paradigmas maiņa. Līdz šim iet universālo sistēmu būves ceļu – tiek būvētas aizvien sarežģītākas un dārgākas universālas procesu pārvaldības programmsistēmas (kā, piemēram, IBM WBI), bet konkrētos lietojumos no tā visa parasti ir vajadzīga tikai neliela daļa. Vēl sliktāk – ar universālo daļu bieži vien nepietiek, un tai ir jāliek klāt konkrētajai sistēmai specifiskas lietas, un rezultatā šī papilddaļa jau sāk dominēt. Universālo sistēmu apguve var būt pat dārgāka par sistēmas individuālu izstrādi.

Kļuvis skaidrs, ka jāveido domēnspecifiskas valodas un rīki, domēnspecifiskas informācijas un pārvaldības programmsistēmas. Līdz šim tas tiek darīts, izmantojot tradicionālās programmatūras izstrādes metodes, taču tas ir dārgs un laikietilpīgs process, it sevišķi grafisko saskarņu būve. Līdz pēdējam laikam nebija tehnoloģijas, kā šo problēmu efektīvi risināt.

Situācija strauji mainās pēdējā laikā sakarā ar modeļu vadītās arhitektūras (MDA) ideju realizāciju: ir izstrādātas metodes, kas dod iespēju sarežģītas sistēmas precīzi un lietotājam saprotami aprakstīt ar metamodeļu palīdzību, ir izstrādātas modeļu transformāciju valodas, kas dod iespēju viegli aprakstīt sistēmas loģisko funkcionalitāti.

Kā problēmas risinājumu projekta autori piedāvā domēnspecifisku procesu pārvaldības programmsistēmu būves tehnoloģiju un rīku platformu, kas ir balstīti uz metamodeļiem un transformāciju vadītu arhitektūru. Ar tās palīdzību IT speciālisti varēs veidot specifiskā vajadzībā pielāgotas procesu pārvaldības programmsistēmas ātrāk un vienkāršāk, nekā veicot sistēmu pilnu programmēšanu.

Platformas arhitektūrā ir izdalītas un realizētas visām programmsistēmām kopīgās komponentes: grafiskais redaktors, modelēšanas daudzlietotāju režīms, datu bāzes redaktors un pārlūks, procesu monitoringa rīks. Izmantojot universālās komponentes, sistēmas izveide krietni paātrināsies, jo nebūs jāveic šo daļu izstrāde un testēšana.

Bet, veidojot konkrētu sistēmu, ir nepieciešams realizēt arī sistēmas specifisko daļu. Balstot šīs daļas realizāciju uz metamodeļiem, arī te būs efektivitātes ieguvumi. Tā kā piedāvājamais risinājums ir orientēts uz procesu pārvaldības programmsistēmām, tad projekta ietvaros ir apzināti uzņēmumu un valsts iestāžu procesu definēšanā izmantotie pamatjēdzieni un ir izveidota procesu definēšanas bāzes valoda. Uz šīs valodas bāzes, jēdzienu līmenī, var veidot konkrētas domēnspecifiskas procesu definēšanas valodas. Visas konkrētā valodā nepieciešamās iespējas uzreiz paredzēt nevar, taču metamodeļos bāzētā pieeja ļauj izmantot lietotājam funkcionāli saprotamus paplašinājuma punktus, kuros var pievienot specifiskākas funkcijas.

Piedāvātā tehnoloģija un rīku platformas arhitektūra, izstrādātās universālās programmatūras komponentes un specifiskās daļas definēšanas komponente atbrīvo sistēmas veidotāju no darbietilpīgā un komplicētā visām sistēmām kopējās daļas veidošanas, savukārt specifiskās daļas veidošana notiek jēdzienu līmenī. Līdz ar to izstrādātāji ne tikai var ātrāk izveidot kvalitatīvu sistēmu, bet arī sistēmas veidošanas līmenis tiek pārcelts no tehniskā līmeņa analītiskajā līmenī. Tādā veidā tiks sasniegts projekta mērķis – Latvijas tautsaimniecība tiks apgādāta ar ātri izstrādājamām, cenas ziņā pieejamām un kvalitatīvām procesu pārvaldības programmsistēmām, kas pielāgotas katra uzņēmuma vai valsts iestādes specifiskajām vajadzībām.

Publicēts 22.10.2013