Populārzinātnisks raksts

2011.gada janvārī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā (LU MII) tika uzsākts ERAF projekts “Procesu pārvaldības programmsistēmu būves tehnoloģija un tās atbalsta rīki”. Projekts drīz beigsies – 2013.gada decembrī, un tā vispārīgais mērķis ir uzņēmumu un valsts iestāžu darba produktivitātes palielināšana, ieviešot to specifiskajām vajadzībām pielāgotas mūsdienīgas procesu pārvaldības programmsistēmas. Projekta ietvaros ir radīta tehnoloģija un tās atbalsta rīki (platforma), kas ļauj ātri un efektīvi šādas pielāgotas programmsistēmas iegūt. Projekta rezultātā izstrādātā tehnoloģija un programmatūra būs publiski pieejama bez atlīdzības.

Latvijas IT pakalpojumu tirgū pastāv pieprasījums pēc valsts iestāžu un uzņēmumu specifiskām vajadzībām pielāgotām (“domēnspecifiskām”) procesu pārvaldības programmsistēmām. Potenciālie pasūtītāji ir valsts iestādes un praktiski visu nozaru uzņēmumi, izņemot pašus mazākos. Vairāki Latvijas IT uzņēmumi nodarbojas ar šādu programmsistēmu izstrādi.

Projekta rezultāti sekmēs zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecisko rezultātu ieviešanu vispirms tajos IT uzņēmumos, kuri jau tagad nodarbojas ir uzņēmumu un valsts iestāžu specifiskajām vajadzībām pielāgotu mūsdienīgu procesu pārvaldības programmsistēmu izstrādi. Šie uzņēmumi iegūs iespēju bez maksas izmantot projektā izstrādāto domēnspecifisko procesu pārvaldības programmsistēmu būves tehnoloģiju un rīku platformu. Un caur to – arvien lielāks skaits uzņēmumu un valsts iestāžu varēs palielināt savu produktivitāti, šādas pielāgotas pārvaldības programmsistēmas ieviešot.

Projekta sasniegto rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai lieli papildus ieguldījumi LU MII pusē nebūs vajadzīgi. Pirmkārt, mūsu izstrādātā tehnoloģija un rīku platforma tiks bez maksas piedāvāta IT uzņēmumiem, kuri darbojas procesu pārvaldības programmsistēmu biznesā, vai uzsāks šādu darbību. Otrkārt, IT uzņēmumi, kas būs ieviesuši mūsu izstrādāto tehnoloģiju un platformu, pēc visu nozaru uzņēmumu un valsts iestāžu pasūtījumiem izstrādās inovatīvas procesu pārvaldības programmsistēmas. Šo sistēmu ieviešana arī dos sabiedrībai tos ieguvumus (produktivitātes pieaugumu), kuru dēļ projekts tik uzsākts. LU MII uzdevumos paliks tikai rīku platformas programmatūras uzturēšana (lietotāju pamanīto kļūdu labošana, dažādi uzlabojumi, pielāgošana jaunām operētājsistēmu versijām utt.). Šo darbu apmaksās projekta rezultātus izmantojošie IT uzņēmumi, slēdzot kontraktus ar LU MII, kura rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai turpinātu īstenot projekta aktivitātes.

Procesu pārvaldības programmsistēmu būves platformai ir jānodrošina iespēja iegūt konkrēta uzņēmuma vai iestādes vajadzībām pielāgotu procesu pārvaldības programmsistēmu. Šo darbu veiks IT speciālisti, izmantojot platformā piedāvātās sistēmas definētāja darba vietas iespējas.

Ir izstrādāts jauns, būtiski vispārīgāks kā valodā UML stereotipu definēšanas mehānisms (saukts par superstereotipiem), kas ietver grafisko formu, jaunu atribūtu un skatu definēšanas mehānismu, cenšoties šo mehānismu izveidot maksimāli tuvinātu nespeciālistu uztveres veidam. Ar šī superstereotipu mehānisma palīdzību no bāzes procesu definēšanas metamodeļa tiek iegūts konkrētās sistēmas domēnspecifiskais procesu definēšanas valodas metamodelis, kopā ar grafiskajām anotācijām. Izveidotājā konkrētās sistēmas Modelēšanas vidē uzņēmuma analītiķi varēs veidot procesus atbilstoši šim metamodelim.

Platforma nodrošina sistēmas definētāja darba vietas iespējas, kas ietver sevī procesu definēšanas valodas metamodeļa iegūšanu no bāzes metamodeļa ar superstereotipu palīdzību (platformas specializācija). Sistēmas definētājs var domāt šādos jēdzienos, bet lai platforma varētu nodrošināt šīs darbības universālumu ir izveidots šīs darbības nodrošinājums atklātā veidā ar metamodeļu palīdzību – ir izveidots modelēšanas vides metamodelis. Katra konkrētā domēnspecifiskā procesu definēšanas valoda no sistēmas viedokļa būs modelēšanas vides metamodeļa instance.

Procesu definēšanas valoda ļauj uzņēmuma analītiķiem definēt dotās iestādes procesus, un noteikt šo procesu izpildes likumus. Procesu izpilde tiek nodrošināta ar informatīvās sistēmas palīdzību, platforma atļauj veidot piesaisti esošai informatīvajai sistēmai, vai arī definēt jaunu procesu izpildes vidi. Tomēr abos šajos gadījumos ir nepieciešams, lai procesu izpildes vide atbilstu procesu izpildes vides metamodelim.

Lai nodrošinātu universālas procesu izpildes monitoringa iespējas, arī konkrēta procesa monitoringam ir jāatbilst vienotiem principiem, tas nozīmē, ka tam jābūt procesa izpildes monitoringa metamodeļa instancei.

Platformas realizācija

Ja aplūko visas procesu pārvaldības programmsistēmas, tad var izdalīt visām šīm sistēmām līdzīgās daļas, tādas kā grafiskās saskarnes nodrošināšana, datu glabāšana repozitorijā un citas darbības. Tātad arī veidojot procesu pārvaldības programmsistēmu būves platformu, ir iespējams izdalīt programmatūras komponentes, kuras nav atkarīgas no radītajiem metamodeļiem un tām ir skaidra specifikācija. Šāda veida programmatūras komponentes parasti ir vai nu izmantojamas darbam ar patvaļīgu metamodeli, vai arī šo komponenšu metamodelis jau ir zināms un fiksēts. Līdz ar to šādu programmatūras komponenšu izstrādi var sākt paralēli platformas pārējās teorētiskās daļas izstrādei. Dotajai platformai kā pamatkomponentes ir izveidota grafiskās saskarnes komponente (ar fiksētu metamodeli), repozitorija saskarnes komponente (dažādiem repozitorijiem, patvaļīgam metamodelim) un repozitorija datu pārlūks (patvaļīgam metamodelim).

Izstrādājot procesu pārvaldības programmsistēmu būves platformu, ir jāapzinās šīs platformas lietojumi un galvenās lietotāju lomas. Platforma tiek lietota, lai ar specializācijas palīdzību iegūtu konkrētu procesu pārvaldības programmsistēmu. Šo darbu veiks IT speciālisti izmantojot Sistēmas definētāja darba vietu. Kad sistēmas definētājs savu darbu ir beidzis, tad ir iegūta konkrēta procesu pārvaldības programmsistēma. Šai sistēmai ir vairākas lietotāju lomas.

Konkrētā platformas specializācija ļauj veidot procesus konkrētā domēnspecifiskā procesu definēšanas valodā. Ar konkrētu procesu veidošanu nodarbojas analītiķis, izmantojot analītiķa darba vietu. Analītiķim ir nepieciešams izveidot konkrētos procesus (grafiskā redaktora programmkomponente), konkrēto procesu saistība ar izpildes vidi veidojas automātiski, vai pusautomātiski, atkarībā no sistēmas definētāja noteiktajiem likumiem. Ja saistība veidojama automātiski, tad to realizē komponente, kas spēj izpildīt atbilstības valodā uzrakstītās transformācijas. Sarežģītu, lielu un savstarpēji saistītu procesu gadījumā procesu pārvaldības programmsistēmai ir jānodrošina analītiķiem iespēja strādāt daudzlietotāju režīmā (daudzlietotāju režīma programmatūras komponente).

Analītiķa darba rezultāts ir izveidotie procesi, kam atbilst procesu izpildes vide. Konkrētu procesa instanču vadība tiek veikta ar izpildītāja darba vietas palīdzību, izmantojot programmatūras komponenti, kas nodrošina procesu instances vadību procesu izpildes vidē. Lai veiktu korektu procesu instances izpildi, ir nepieciešams veikt procesu izpildes monitoringu, kas ietver sevī gan atbilstību valodas no Izpildes un Modelēšanas vidēm uz Monitoringa vidi realizāciju, gan monitoringa vides realizāciju (procesu monitoringa programmatūras komponente ar ārēja klienta pieslēguma iespējām).

Publicēts 12.12.2013.